Pēdējā vakarā, pie viena vakariņa galda, kopā ar pārējiem, 36 draugiem.lv darbiniekiem (tagad var atklāt, ka bijām visi prom un portāls darbojās ar dažiem cilvēkiem aizmugurē) pamatīgi sadzēros (nebiju jau vienīgais) un agri celties uz izbraukšanu, 03:00,  sagādāja problēmas. Gāju gulēta ap 00:00, jo nu savādāk nevarēja. Nācās vēl arī sakārtot somu, par kuras kārtību pēc atbraukšanas arī es brīnījos pats, jo sagāja daudz vairāk mantas, nekā drīkstēja un svešas ar. Tad nu celšanās pamatīgā reibonī, došanās uz lidostu un celšanās gaisā ap pulksten 07:00. Pa ceļam paspēju pavemt, jo arī naktī tur ir sutoņa, vēders nesaprata, kas ir noticis, ka pamatīgi sadzēries Skujiņš ceļas, pagulējis tikai 3 stundas.  Lidojums bija mierīgs, bet 12 stundas lidot nav priekš manis. Varēju mierīgi izgulēties, bet nu cik tu izgulēsies, sēžot vienā pozā.

Ierodoties Frankfurtes milzīgajā lidostā uzskrēja tāds satraukuma vilnis. Kur es atrodos, ko es šeit daru un kur ir siltums. Man Vācieši jau nav patikuši no bērnības. Visa ģimene gan ir ar Vāciešiem saistīta – Māsīca 3kārtējā Latvijas Republikas vācu valodas uzvarētāja, krustmāte ir Latvija Goda konsulāta vadītāja Vācijā, bet es tāds neglītais pīlēns, kuram Vācu valodas zināšanas ir minimālas un vācieši man izraisa riebumu. Sākot jau ar savu punktualitāti, pareizību un pieklājību.

Frankfurtes lidostas viesnīcā noskatījos vietējo eirovīziju, kurā vinnēja No Angels un tad atkal man uznāca miegs un līdz pat 06:00 nogulēju kā nosists. Izlidošana un nosēšanās Rīgā arī mierīga, tikai ar dažiem starpgadījumiem, kad kolēģis paspēja nozaudēt biļeti. Bet nu viss beidzās labi.

Tagad esmu ieradies mājās un gatavojos vakaram Rīgā. Beidzot Rīga, draugi un bāri. Super.


Leave a Comment